Vēsture
|
Vēsture
Vispārizglītojošā skola Mežotnes pagastā nodibinājusies 1881. gadā.
Iedzīvotāji bija griezušies pie firsta Līvena ar lūgumu celt apkārtnes bērniem
skolu. Firsts atbalstīja viņu prasību. Skola atradās pie pagastmājas. Skolotājus
atalgoja pagasta valde.
Sākumā bija 4 klases, vēlāk 6 klases, kur mācījās nedaudz vairāk par 100 skolēniem.
Iekārtoja arī internātu.
1905.gadā skolā notika revolucionāru sapulce. Apsprieda, kā organizēties cīņai
par savām tiesībām. Soda ekspedīcijas laikā mācības nenotika.
1930.gadā skolas bēniņos uzbūvēja trešo stāvu. Tā bija zāle sarīkojumiem ar 250
sēdvietām, 100 stāvvietām un skatuvi. Skolas bibliotēka ar 1810 sējumiem pulcināja
daudz grāmatu draugu.
Par nedarbiem skolēnus lika kaktā. Par lielākiem pārkāpumiem - kaušanos vai zagšanu
- izslēdza pat no skolas. Skolā darbojās Sarkanā Krusta, literārais, mājsaimniecības
pulciņš un mazpulku organizācija.
1944. gadā atkāpjoties vācu armijai skola tika uzspridzināta.
Pēc kara mācības notika vairākās lauku mājās. Veco skolas ēku atjaunoja 1958. gadā. Līdz 1964/65. gadam Mežotnē pastāvēja divas
skolas: viena - latviešu bērniem un otra - krievu valodā runājošiem bērniem.
Jauno skolu, kurā mēs tagad mācāmies, iesvētīja 1995.gadā.
Skolas nosaukumi no:
Skolas direktori:
|
